Jūrascūciņas (Cavia porcellus)

Jūrascūciņas ir dzīvnieku valsts, hordaiņu tipa, zīdītāju klases, grauzēju kārtas, jūrascūciņu dzimtas, jūrascūciņu ģints pārstāves. Ap 2000.g.p.m.ē. senie inki pieradināja jūrascūciņas un sāka tās lietot uzturā. Senie inki apdzīvoja Dienvidamerikas Andu reģionu jeb mūsdienu Peru un Bolīvijas teritoriju. Tur jūrascūciņas tiek turētas kā mājdzīvnieki un arī lietotas uzturā kā delikatese. Vietējā kultūrā tiek uzskatīts, ka jūrascūciņas spēj uzņemt sevī ļaunumu un visas kaites un tiek izmantotas dziedināšanas rituālos. Jūrascūciņas savu nosaukumu ieguvušas pateicoties angļu un holandiešu jūrniekiem un tirgotājiem, kas šos dzīvniekus ieveda Eiropā pa jūras ceļiem. Tāpēc to nosaukumā ir vārds „jūra”, bet vārds „cūciņa” tāpēc, ka tās izdod cūkām līdzīgas skaņas un to miesas uzbūve līdzīga cūkām – ķermenim neproporcionāli liela galva. Jūrascūciņām ir īsas kājas, liela galva, apaļš, plecīgs rumpis, mazas, apaļas austiņas. Tām ir izcila oža un dzirde. Ķermeņa temperatūra augstāka nekā cilvēkam, pulss 120 sitieni minūtē. Vidējais mūža ilgums 5-6 gadi, labos apstākļos jūrascūciņas var nodzīvot pat līdz 10 gadiem. Cūciņām ir saspringta uzmanība, raksturīga kautrība, bailīgums, nervozitāte. Jūrascūciņas ir draudzīgas un skaļas, bet ļoti piesardzīgas. Jūrascūciņu mātīte briedumu sasniedz 4 nedēļu vecumā, bet tēviņš 5-7 nedēļu vecumā. Mazuļi piedzimst jau ar spalvu un zobiem un acīm vaļā, un jau pēc pāris dienām sāk lietot rupjo pārtiku. Pakaļkājām ir trīs pirksti, bet priekškājām – četri.