Svītrainie skunksi (Mephitis)

Svītrainie skunksi ir plēsēji, un tie pieder pie skunksu dzimtas. Tie ir sastopami lielākajā daļā Ziemeļamerikas, sākot ar Kanādas vidieni līdz pat Meksikas ziemeļiem. Skunksi parasti mitinās klajās, zāļainās vietās, lai gan tos var sastapt arī mežos, tuksnešos un kalnos. Tie parasti mitinās tuvu ūdens tilpnēm. Skunksus kā mājdzīvniekus tur vairākos Amerikas štatos, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, Lielbritānijā un citās valstīs.

Skunksi parasti ir mājas kaķa lielumā; tiem ir maza galva, īsas kājas un liela, kupla aste. Svītraino skunksu kažoks ir melnbalts, mīksts un pūkains. Pieres vidū tiem ir balta, šaura svītriņa, kas var būt dažāda garuma. Svītrainajiem skunksiem raksturīgas ir divas platas svītras, kas sākas uz pakauša un veido burta ‘V’ formu. Katrai ķepai ir pieci pirksti, starp kuriem ir peldplēves. Skunksi ir visēdāji – tie ēd peles, putnu olas, kukaiņus un to kūniņas, bites, skudras, augļus un ogas. Lauksaimniecībā tiem ir svarīga loma, jo tie palīdz iznīcināt grauzējus.

Skunksi ir aktīvi krēslas stundās, kamēr dienas tie pavada atpušoties ēnainās vietās, guļot pazemes alās, zem ēku konstrukcijām, koku zariem vai akmens kaudzēm. Mātītes mēdz dzīvot mazās grupās, bet tēviņi ir vientuļnieki. Sastopot ienaidnieku, skunksi to sākumā cenšas aizbiedēt, stampājot zemi, šņācot un ceļoties uz priekškājām. Ja tas neizdodas, stāvot uz priekškājām, tie ienaidnieku apšļāc ar smakojošu šķidrumu, kas veidojas dziedzeros zem astes.