Alpakas (Vicugna pacos)

Alpaka ir kamieļu dzimtas Dienvidamerikā Andu kalnos dzīvojošs mājdzīvnieks, kura savvaļas priekštece ir vikunja. Alpakas tiek audzētas to vilnas dēļ, saskaņā ar Peru klasifikāciju no alpakas iegūst vilnas dzīparus vairāk kā 52 dabīgos toņos. Inku impērijas pastāvēšanas laikā no alpaku vilnas darinātus apģērbus varēja atļauties tikai augstdzimušie. Dienvidamerikā tiek izmantota arī alpaku gaļa, bet komerciāli realizēta ļoti reti.

Izskats: Alpakas ķermeņa garums ir 1,2 - 2,25 m, augstums skaustā ir 90 – 130 cm, svars 54 – 68 kg. Zem vilnas alpakas ķermenis ir slaids un smalki veidots, tai ir garš kakls un kājas, smalka galva un proporcionāli garas, smailas ausis. Alpakas vilna var izaugt līdz pat 50 cm gara.

Uzvedība: Alpakas ir ļoti sabiedriskas, ziņkārīgas un draudzīgas ne tikai savā starpā, bet tās ir draudzīgas arī pret cilvēku. Mazākiem plēsējiem alpaku tēviņi uzbrūk ar zobiem un priekškājām, kožot, spļaujot un sperot, spļauj arī mātītes, ja kāds tuvojas tās mazulim. Alpakas spļaudās arī savā starpā, lai noskaidrotu dominanci barā, bet uz cilvēkiem tās spļauj aiz bailēm. Spļāviens sastāv no siekalām, daudz gaisa un nedaudz kuņģa sulas, kas ir zaļā, zāles krāsā.

Vairošanās: Alpaku mātītes dzimumbriedumu sasniedz 12 — 15 mēnešu vecumā, bet tēviņi 30 — 36 mēnešos. Vairošanās sezona alpakām nav noteikta un pārošanās var notikt jebkurā laikā, kad mātīte tam ir nobriedusi. Alpakām grūsnības periods ilgst no 242 līdz 345 dienām.